otrdiena, 2012. gada 9. oktobris

Bērnu drošība internetā - IR APDRAUDĒTA!

          Musdienās internetam ir milzīga nozīme un izmantojums sabiedrībā. Internets ir pieejams jebkuram sabiedrības loceklim, jebkurā vecumā – arī bērniem tiek dota šāda iespēja, kuru viņi labprāt un aktīvi izmanto. Visiem zināms, ka bērni ir ļoti viegli ietekmējami, un viens no visvairāk ietekmējošiem faktoriem mūsdienās ir internets, kurā bērni pavada ļoti daudz sava brīvā laika, tapēc sabiedrībai būtu jāuztraicas par to, ar ko tieši bērni virtuālajā vidē nodarbojas, un tā kā internetā ir iespējama arī milzīga komunikācija – vecākiem būtu jāinteresējas, ar ko viņu bērni sazinās. Protams, ka interneta piedāvātajām iespējām ir daudz pozitīvu īpašību, tomēr, tā kā virtuālā pasaule ir bezgalīga, klāt nāk arī tās negatīvā puse, kura atstāj spēcīgas negatīvas sekas tieši uz bērnu auditoriju. Uzskatu, ka šī tēma kļūst arvien aktuālāka mūsdienās, jo virtuālā pasaule ieņem arvien svarīgāku lomu un bērni mūsdienās izaug kā pilntiesīgi interneta lietotāji, tāpēc par šo tēmu būtu svarīgi runāt gan ar pašiem bērniem, gan vecākiem, gan sabiedrību kopumā, lai apzinātos realitāti un novērstu negatīvās sekas. 

„Tiešsaistes plēsoņas”


          Vienas no acīmredzamākajām briesmām, kas saistītas ar jaunām tehnoloģijām un vardarbību, ir bailes par to, ka bērni un jaunieši var nonākt tā saukto „tiešsaistes plēsoņu" ietekmē, kuru mērķis ir atrast neaizsargātus cilvēkus, izolējot un izmantojot viņus. Anonimitāte rada iespējas cilvēkiem internetā „maskēties” un izveidot tādu tēlu, kas ļauj vieglāk piekļūt bērniem, jauniešiem un neaizsargātiem pieaugušajiem dažādās tērzētavās un emuāru vietnēs. Piemēram, pieaudzis cilvēks jauniešu tērzētavā var izlikties par pusaudzi un „uzmākties” nepilngadīgai personai ar melīgām sarunām un nepiedienīgiem piedāvājumiem. Viņš var ierosināt draudzēties, uzstāt uz personiskas informācijas sniegšanu un, iespējams, ierosināt satikties klātienē.[1]
          Arī manā ģimenē ir bijušas situācijas, kurā ir nācies saskarties ar „tiešsaistes plēsoņām”. Par šo tēmu runāju ar savu mazo 8 gadus veco māsu Ketrīnu. Viņai šobrīd ļoti aktuālas ir spēles un dažādas izklaides internetā. Kā viņa stāsta, ļoti bieži šādas izklaides notiek vairākām viņas vecuma meitenītēm satiekoties pie kādas mājās un kopīgi spēlējot spēles, skatoties dažādus video vai multfilmas. Pie daudzām online spēlēm redzami arī čati, kuros nav nepieciešams reģistrēties, lai varētu iesaistīties sarunās. Protams, ka mazajām meitenēm to vajadzēja pamēģināt, un viņas uzdūrās kādai personai, kura aicinaja viņas pāriet uz skype čatu. Tā kā pieaugušie meitenēm blakus nebija, viņām likās jautri turpināt šo sarunu un viņas iedeva Ketrīnas skye vārdu. Arī Microsoft veiktais pētījums pierāda, ka „75% jauniešu tiešsaistē ir uzrunājuši svešinieki, 37% no uzrunātajiem ir iesaistījušies saziņā ar svešiniekiem ziņkārības dēļ.”[2] Saruna starp meitenēm un svešinieku turpinajās video formā. Ketrīna min, ka video bija redzami vairāki zēni, kuri visu laiku smējušies, runājuši un rakstījusi rupjības, dzēruši alkoholu, sūtījuši nepiedienīgus video meitenēm, lai viņas tos skatās un prasījuši meitenēm, lai paceļ krekliņus un novelk biksītes, kā arī atkārto sasūtītajos video redzēto. Viņas to neesot darījušas, tapēc zēni paziņojuši, ka viņiem kļuva garlaicīgi un viņi pāries uz „čatruleti”. Te uzreiz jāmin, ka chatroulette ir interneta vietne, kurā svešiniekiem no visas pasaules ir iespējams savstarpēji sazināties gan čata, gan video formā. Nekādi vecuma ierobežojumi un personības apliecinašana netiek prasīta, lai iekļūtu šajā lapā. Mazajām meitenēm radusies interese par šo „čatruleti” un arī viņas apmeklēja šo vietni. Ketrīna stāsta, ka visi cilvēki šajā lapā runājuši angliski, tapēc viņam bija grūti saprasties. Viņa atcerās vienīgi to, ka kādā video pretī esot bijis vecs vīrietis, ar tumšu ādas krāsu un bārdu. „Viņš bija pliks un masēja savu vietiņu” – stāsta Ketrīna. Arī čatā esot rakstījis, piemēram, tādus vārdus, kā sex, dress off utt. – šos vārdus meitenes esot sapratušas. Jāpiemin, ka, runājot ar Ketrīnu, es sapratu, cik patiesībā mūsdienu mazie bērni ir izglītoti interneta vidē un angļu valodas zināšanu līmenī. Tas ir pārsteidzoši un reizē arī baisi, tapēc lieku uzsvaru uz to, ka vecakiem jābūt īpasi uzmanīgiem un acīgiem. Uz jautājumu, vai Tu šo atgadījumu esi stāstījusi mammai vai tētim, Ketrīna atbildēja noliedzoši. Viņas esot sakautrējušās, tāpēc šo paturēja pie sevis. Te atkal pieminams Microsoft pētījums - „67 % pusaudžu ir tīrījuši apmeklēto tīmekļa vietņu sarakstu vai programmatūras kešatmiņu, lai noslēptu no vecākiem savas aktivitātes tiešsaistē. 17% atzinuši, ka dara to vienmēr.”[3] Iespējams, ka bērni izjūt bailes, šāda veidas informāciju izpaust kādam. Emocionālo iebiedēšanu, kuru bērns saņem interneta vidē, parasti ir grūti konstatēt tieši slepenības dēļ. Daudzos iebiedēšanas gadījumos, iebiedēšanas upuris/cietušais ir pārāk nobijies, lai izstāstītu par to. Visveiksmīgākie pāri darītaji ir tie, kuri padara savus upurus klusus ar saviem draudiem un pazemojumiem.[4]

Vecāku naivums

          Diezgan pārteidzošs ir fakts, ka vecāki izprot interneta drošības jautājumus, tomēr nepietiekoši seko līdzi savu bērnu gaitām tiešsaistē. Kā liecina 2011.gadā veiktā publiskotā Microsoft pētījuma dati – vecāki apzinās bērnu drošības riskus internetā, tomēr ikdienā pārāk paļaujas uz saviem tehnoloģiski gudrajiem bērniem.[5] Bērnu tehnoloģiju zināšanu piemēru es jau minēju, runajot ar savu 8 gadīgo māsu - un līmenis ir pāsteidzošs.

"65% ir pārliecināti, ka viņu bērni ievēro nepieciešamos piesardzības pasākumus, daloties ar informāciju tiešsaistē".[6] 

"Bērnu drošība internetā vecākus uztrauc vairāk par narkotiku lietošanu".[7]

 "36% vecāku neseko savu bērnu aktivitātēm tiešsaistē".[8]


Ko darīt? 


          Iesaistīšanās tiešsaistes kopienā, neatkarīgi no tā, kur konkrēti tas notiek, ir uzskatāma par riskantu un apdraudētu. Gan pieaugušajiem, gan bērniem jāapzinās iespēja satikt tiešsaistē nepareizos cilvēkus, tomēr vecākiem jāatceras, ka viņu bērns datora ekrāna un virtuālā pūlī dzīvo savu tiešsaistes dzīvi, kura ir jāuzmana![9]

 "44% vecāku nemaz nezina, vai viņu bērniem ir privātuma iestatījumi sociālajos tīklos"[10] 

Lai bērns izveidotu maksimāli drošu profilu saviem presonas datiem kādā no sociālajiem tīkliem ir jāievēro attiecīgi noteikumi:
  • jo anonīmāks būs profils, jo mazāk interesants tas būs cilvēkiem ar nelāgiem nodomiem; 
  • savā profilā nevajag rakstīt to, ko bērns dara pēc skolas, kur dzīvo vai kāds ir viņa mobilā telefona numurs, jo šī informācija būs pieejama ikvienam;
  • neievietot personīga satura fotogrāfijas.[11]


          Pasaule ir jau sākusi cīņu pret bērnu tiesību apdraudēšanu internetā, tomēr arī varmākas, no kuriem bērniem būtu jāuzmanās, kļūst tikai attīstītāki un gudrāki, lai netiktu pieķerti. Tāpēc es uzskatu, ka sabiedrībā būtu daudz vairāk jārunā par šo tēmu – jāinformē bērni skolās un vecākiem būtu regulāri jāseko līdzi tam, ko bērni dara interneta vidē. Pastāv iespēja, ka vecāki var nolīgst speciālus cilvēkus, kas ierobežotu un pārbaudītu bērnu aktivitates internetā. Tas nozīmē, ka uzliktu bloku attiecīgām mājas lapām un spēlēm, lai bērniem būtu mazāka iespēja saskarties ar vardarbību, pornogrāfiju un pedofiliem, jo šīs lietas internetā nav izskaužamas. Lai bērni nesaskartos ar pedofiliem, varmākām un citiem pāri darītājiem internetā vislielākā loma ir vecākiem un viņu rīcībai. Viņiem ir jāsniedz pienācīga informācija bērniem par to, ka nedrīkst uzticēties tam, kas pieejams internetā, kā arī jāuzmana bērna aktivitātes, apskatītās lapas, spēlētās spēles, skatītie video un izveidotie profili. 
Tas, kādu informāciju bērns iegūs internetā, lielā mērā ir vecāku kontrolējams!


 Lasīšanai ieteicamie raksti:

Autors: plkst.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru

Abonēt: Ziņas komentāri (Atom)